Mail Space Facebook Google Plus RSS

Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.

Vai tu jau manīji?

watch Publicēšanas datums: trešdiena, 2020 gada 13. maijs
watch Atslēgas vārdi: Vai tu jau manīji?

Droši vien acīgākie bebrenieši un garāmbraucēji būs pamanījuši, ka jau kādu brīdi virs Bebrenes dzirnavu durvīm parādījies jauns, kokā grebts uzraksts „Dzirnavas”, kas nepārtprotami vēsta par īsteno graudu malšanas vietu pagastā vairāk nekā pusgadsimta garumā. Uzrakstu kopā ar saviem palīgiem veidojis Sandis Strods. Viņš ir autors jau vairākiem vides objektiem Bebrenes pagastā.

Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus. Dzirnavas ierīkotas bijušajā magazīnas klētī, kura celta 1836. gadā. Klēts par dzirnavām pārtaisīta 1928. gadā, dzirnavas atvēris Indriķis Stukulis. Dzirnavas tikušas darbinātas ar 2 sūcgāzes motoriem (110 zirgspēki), darbojušies valči, grūbu gaņģi, vilnas un koku apstrādāšanas mašīnas. Dzirnavas ražojušas arī elektrību ciemata vajadzībām. Dzirnavu iekšpusē saglabājusies daļa darba iekārtu – to skaitā vēsturiskais kļava koka zobrats. Dzirnavu komplekss ir vērtīgs Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs, kas bagātina Bebrenes muižas apbūvi un ir viens no nedaudzajiem industriālā mantojuma objektiem Ilūkstes novadā.

Kopš 2012. gada rudens dzirnavu ēka sākta atjaunot Bebrenes amatniecības un vēstures centravajadzībām - kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, tajās tiek piedāvātas telpas amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām.

img img img img
Novērtē ierakstu: