Baznīca un garīgā dzīve Bebrenes novadā

Arī baznīcas interjers ir vienkāršs un tajā pašā laikā interesants. Baznīca ir viena joma celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Dievlūdzēju un grēksūdzes soli ir no koka. Baznīcā atrodas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas gleznas reprodukcija (B. E. Muriljo kopija). Altāris veidots baroka stilā, virs pilāriem atrodas skulptūras, kurās atveidoti enģelīši, savukārt katram sānu altārim ir divi pilāri. Labajā pusē no lielā altāra atrodas Jāņa Kristītāja godam veltīts altāris un kreisajā pusē – Rožu kroņa altāris.

Kā jau katrā katoļu baznīcā, tā arī Bebrenes dievnamā ir 14 Krustaceļa svētbildes. Tajās saskaņā ar Evanģēlijā teikto, ir attēlotas sv. Kristus ciešanas sākot ar Pestītāja notiesāšanu līdz pat viņa nāvei krustā.

Bebrenes baznīcai ir savas ērģeles, kuras saglabājušās no 19.gs.un kalpo līdz mūsdienām. Ērģelēm ir 12 reģistri, apmēram 470 stabules – gan metāla, gan koka.
Ziņas par Bebrenes draudzē notiekošajiem pasākumiem – laulībām, bērēm, kristībām, saglabājušās no 17. gs. Piemēram: no 1747.g. līdz 1802.g. draudzē bija 3,5 tūkstoši locekļu, 1891.g. draudzē bija 4068 locekļi.

Līdz II Pasaules karam Bebrenes draudze bija viena no spēcīgākajām Augšzemē. Mācītāji organizēja korus. Ievērojamākais ērģelnieks bija A. Rupšenieks.
Dievnamam ir savas tradicionālās svētku dienas.

Atlaidu svētki ir Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas diena, Jaunais gads, Vissvētākā Sakramenta, Sv. Jāņa Kristītāja un Rožu kroņa diena.
40 stundu atlaidu svētki ir Vasaras svētkos. Šos atlaidu svētkus apstiprināja Kauņas bīskaps 1920. gadā īsi pirms Kurzemes un Zemgales pievienošanas Rīgas arhibīskapijai.

1917.g. baznīca atradās frontes līnijā un dievkalpojumi nenotika, jo vācieši baznīcā ierīkoja kara lazareti. Sakarā ar lazaretes ierīkošanu baznīcas logi tika saīsināti – aizmūrējot. I Pasaules kara laikā baznīcu izlaupīja, izdemolēja. Sv. Misi noturēja vecajos kapos – koka kapličā. Kapliča bija celta pēc šķūņa parauga; dēļu celtne koka stabos, lielums 6 x 5 m, skaidu jumts.

Vecajos kapos apglabāti daudzi vācu un krievu kareivji, kuri miruši vietējā lazaretē. Saglabājušās kapu plāksnītes ar uzvārdiem un dienesta pakāpēm. Šajos kapos uz daudzām kapu plāksnēm lasāmi uzraksti poļu valodā. Tas liecina, ka Bebrenē dzīvoja daudz poļu. Šeit apglabāti grāfu Plāteru ģimenes locekļi. 

1938. g. prāvests Matīss organizēja baznīcas atjaunošanu. Baznīcai uzlika skārda jumtu, izkrāsoja, salaboja akmens žogu. Šis remonts izmaksāja 1000 Ls. Prāvests A. Gabris baznīcu nobalsināja no ārpuses. Prāvests B. Mortuks baznīcas dārzā uzcēla nelielu plebaniju.

1938. g. Bebrenes Romas katoļu draudzē bija apmēram 2000 locekļu. Tie bija dažādu tautību – latvieši, poļi, lietuvieši. Dievkalpojumi notika latviešu valodā.
Tajā laikā bija noslēgtas 18 laulības, no tām 5 jauktās laulības. Ārpus katoļu baznīcas noslēgtas 3 laulības, bija 3 civillaulības.
1938. g. piedzima 38 bērni, no tiem ārlaulībā – 3. Nomira 27 draudzes locekļi. Divi cilvēki pieņēma katoļticību, stājoties laulībā. Atkritēji no katoļticības bija divi.
Baznīcai piederēja 21,55 ha zemes. No īrniekiem ienākumi bija apmēram 17 Ls mēnesī.

Jaunajos Bebrenes draudzes kapos ir grāfu Plāteru 1910.g.  celtā kapu kapela. Tā celta no sarkaniem ķieģeļiem, gotu stilā, lielums 10 x 7 m, presbiterija daļa 2,5 x 4 m, fasādes augstums apm. 15 m, grīda no flīzēm, griesti mūra velve, sānos 2 logi, viens mūra altāris, ieejas durvis vienas, pie tām akmens pakāpieni. Kapelas jumts ir no dakstiņiem,bet torņa jumts klāts ar kapara plāksnēm. Virsū augsts krusts. Ārpusē, kapelas sienā, 6 marmora plāksnes ar grāfu Plāteru uzvārdiem.
Kapos apbedīti prāvesti: Feliks Laizāns (1871.-1931.), Alberts Ancāns (1907.-1969.), B. Mortukāns (1921.-1969.).

 

 

 

 

 

No senākiem kapiem Bebrenes draudzē atrodas arī Čamanu kapi. Čamanu kapu mūra kapela celta 1824. gadā. Kapelas lielums 6x4 m, 1 durvis, 2 logi, koka grīda, lēzeni koka griesti, altāris no dēļiem. Kapela celta no akmeņiem. Jumts – skārda, virs tā neliels tornītis ar zvanu.

 

Brīvvalsts laikā Bebrenes pagastā bija ne tikai katoļi, bet arī citu ticību pārstāvji:

1925. gads	● Evanģelisti-luterāni - ● Romas katoļi - ● Pārējie protestanti - ● Grieķu katoļi - ● Vecticībnieki - ● Mozus ticīgie -	1107 2390 9 20 81 14
1935. gads	● Evanģelisti-luterāni - ● Romas katoļi - ● Pārējie protestanti - ● Grieķu katoļi - ● Vecticībnieki - ● Mozus ticīgie -	1265 2078 2 10 109 17

BERENES DRAUDZI VADĪJA PRĀVESTI:

● Matejs Juraho (1786. – 1807.), ● Tomass Kliebovskis (1809.),     līdz 1827. g ziņu nav ● Adams Podreza (1827. – 1842.), ● Jāzeps Goscickis (1842. – 1846.), ● Vladislavs Zagorskis (1856.– 1861.), ● Jāzeps Griedmins (1861. – 1882.), ● Dominiks Tšeciaks (1882. – 1892.), ● J. Lepatskis (1899. – 1902.), ● Antons Šarko (1902. – 1920.), ● Jāzeps Indrulis (1920. – 1921.), ● Dekāns Vincents Strelevičs (1921. – 1924.), ● Dekāns Jāzeps Jasinskis (1925. – 1928.), ● Sigismunds Pipinuss (1928. – 1930.), ● Felikss Laizāns (1930. – 1931.), ● Staņislavs Matiss (1931. – 1937.), ● Aloizs Gabris (1937. – 1939.), ● Aleksandrs Vanags (1939. – 1944.), ● 1945. – 46.g. apkalpoja Jānis Silevičs no Subates un Aloizs Gabris no Dvietes, ● Jāzeps Gavračs (1947. – 1949.), ● Aloizs Gabris (1949. – 1951.), ● Dekāns Ludviks Birkovs (1951. – 1952.), ● Bernards Mortuks (1952. – 1956.), ● Alberts Ancāns (1956. – 1964.), ● Jāzeps Mičulis no Dvietes draudzes (1964. – 1965.), ● Bernards Mortuks (1965. – 1969.), ● Alberts Leitāns (1969. – 1971.), ● Alfons Misjuns (1971. – 1973.), ● Leonards Kozlovskis (1973. – 1980.), ● Jānis Zelčs (1980. – 1982.), ● Staņislavs Čužāns (1982. – 2010.)