Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: piektdiena, 2011 gada 27. maijs Fantastiski skaists. Gleznainas, smalki veidotas ainavas. Nekā nejauša. Koku vainaga forma, lapu faktūra un krāsu nianses, koku izkārtojums - viss ideāli saskanīgs.
Tā varētu raksturot Bebrenes parku.
Bebrenes muižas ainavu parkā aug ap 30 eksotisku kokaugu sugas, kuras prasmīgi apvienotas ar vietējo kokaugu sugām.
Parks ir Valsts aizsardzības dabas objekts.
Parka platība ir 5,3 ha. Reljefs samērā līdzens, nogāze uz ziemeļiem. Pils dienvidu daļā - parters, gar tā malām - kokaugu stādījumi. Parku pa perimetru apjož lokveida ceļš, no kura paveras skats uz parka iekšienē kompozicionāli interesanti izvietotajām koku grupām.
Parka austrumu daļa ir skaistāka rīta stundās, kad pirmie saules stari vizuļo sudrabvītola lapās. Rietumu pusē patīkamāk iegriezties vakarā, kad saulrieta romantiskajā gaismā koki izskatās kā diži milzeņi.
|
|
Parka teritorijā ir trīs dīķi: lielākais no tiem dzirnavu dīķis, abi pārējie sīkāki, no tiem viens ar nelielu ainavisku salu vidū uz kurieni ved tiltiņš. Dzirnavu dīķis kopā ar dzirnavu ēku (1836.g.) veido izteiksmīgu parka ainavas daļu.
Atslēgas vārdi: 
