Mail Space Facebook Instagram RSS

Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.

Pļavas atgriežas

watch Publicēšanas datums: svētdiena, 2012 gada 18. marts
watch Atslēgas vārdi: Dvietes paliene

Dvietes palienes ainavu iepretim Putnu salai – posmā starp Bebrenes-Dvietes ceļu un Skuķu ezeru - pēdējās desmitgadēs aizsedza krūmi. Biezi un necaurejami, agrākajās pļavās un ganībās ieauguši alkšņu, kārklu un vītolu „džungļi” desmitiem hektāru platībā - ne vairs pļava, ne vēl arī mežs. Trūkstot interesei un iespējām palienes zemes apsaimniekot, iepriekšējos gadu desmitos tās tika pamestas un aizauga. Aizaugšanu ir veicinājusi arī palienes meliorācija. Taču šobrīd ainava iepretim Putnu salai ievērojami mainās.

Dvietes paliene ir izcila ūdensputnu (galvenokārt sējas un baltpieres zosu) pulcēšanās vieta ceļošanas laikā pavasarī, kad šeit sastopami desmitiem tūkstošu šo putnu. Šī ir arī viena no nozīmīgākajām griezes un ķikuta ligzdošanas vietām Latvijā. Kopš 2000. gada Dvietes paliene ir atzīta par starptautiski putniem nozīmīgu vietu. Palienes pļavās aug retas un aizsargājamas augu sugas, no kurām pazīstamākās ir Sibīrijas skalbe un jumstiņu gladiola. Izcilo dabas vērtību dēļ kopš 2004. gada Dvietes palienei piešķirts aizsargājamas teritorijas statuss. Taču šis statuss pats par sevi nenodrošina palienes dabas vērtību saglabāšanos. Atšķirībā no meža, pļavu sugu pastāvēšanai nepieciešama cilvēka darbība. Pļavas neapsaimniekojot – nepļaujot vai nenoganot-, tajās pamazām veidojas mežs - dabiskā noslēdzošā augāja attīstības stadija Latvijas apstākļos.

Viena no sugām, kam nepieciešamas klajas, neaizaugušas pļavas, ir grieze. Tieši griezes dēļ Dvietes palienes dabas parkā 2010. gada rudenī aizsākās dabas aizsardzības projekts, kuru finansē Eiropas Komisijas LIFE programma. Projektu īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Ilūkstes novada domi un vēl trim partnerorganizācijām. Projekta gaitā paredzēta pļavu putnu ligzdošanai piemērotu platību atjaunošana dabas parka šaurākajā posmā - iepretim Putnu salai, kā arī iztaisnotā Dvietes upes posma atgriešana dabiskajā gultnē ap 2,4 garumā līdz ietekai Skuķu ezerā. Šie pasākumi balstās uz 2005. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrības izstrādāto dabas aizsardzības plānu Dvietes palienei.

Atsevišķās palienes vietās krūmu ciršana jau veikta agrāk, tajā skaitā vēl viena Latvijas Dabas fonds īstenota LIFE projekta ietvaros, kurā Dvietes paliene bija viena no 15 projekta norises teritorijām valstī. Taču vissenāk pamestā un, līdz ar to, vissarežģītāk atjaunojamā palienes daļa iepretim Putnu salai līdz šim nav tikusi „aiztikta”. Kopš 2011. gada septembra jau izcirsti krūmi un koki ap 30 hektāros aizaugušo pļavu. Līdz sezonas beigām – 31. martam – plānots atjaunot vēl vismaz 10 ha klajo platību. Nocirstie krūmi un koki tiek izvesti no palienes un izmantoti lietderīgi – atkarībā no izmēriem šķeldoti vai izmantoti kā malka. Līdz ar putnu ligzdošanas sezonas sākumu ciršanas darbi tiks pārtraukti līdz rudenim. Līdz projekta beigām 2014. gadā plānots izcirst krūmus ap 100 ha platībā, tādējādi veidojot ap 300 ha lielu vienlaidus atklātu klajumu. Līdz ar to palieni vairs nesašķels krūmāju barjera, tā būs vienota un pievilcīgāka gan putniem (ligzdojošiem un ceļojošiem), gan cilvēkam.

Kas ar atjaunotajiem zālājiem notiks tālāk? Lai krūmu ciršana nebūtu jāveic atkal un atkal no jauna, atjaunotajās platībās ganīsies zirgi un liellopi – šķirnes, kas piemērotas dzīvei zem klajas debess arī ziemā. Blakus esošajās platībās dabas parkā ar ARK fonda (Nīderlande) atbalstu zirgi un liellopi ganās jau kopš 2006. gada. Ganot lopus pareizajā skaitā, tie spēj nodrošināt zālāju neaizaugšanu, vienlaikus saglabājot putnu ligzdošanai un palienei raksturīgo augu sugu augšanai nepieciešamos apstākļus. Lai ievērotu pareizo ganību dzīvnieku blīvumu, lieti noder projekta partnerorganizācijas - ARK fonda - dabisko pļavu noganīšanas pieredze Nīderlandē, Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Atšķirībā no krūmu ciršanas, Dvietes upes dabiskā tecējuma atjaunošana pa dabā esošajām vecupēm vēl nav uzsākta. Upes atjaunošana būs precīzi izplānota šī gada rudenī (plānošanu veic VSIA „Meliorprojekts”), kad varēs sākties atjaunošanas darbi dabā. Arī uzlabotā hidroloģiskā režīma (nelielas gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās) dēļ krūmu atkārtota ataugšana atjaunotajās zālāju platībās būs apgrūtināta.

Ieguvēji no LIFE+ projekta būs ne tikai griezes un citi pļavu putni. Palīdzot putniem atgūt ligzdošanas vietas, mēs vienlaikus palīdzam arī daudzām citām pļavu sugām – augiem un dzīvniekiem, kā arī mums pašiem – cilvēkiem. Projekta pasākumi dod iespēju zemes īpašniekiem uzsākt savā zemē dabai draudzīgu saimniekošanu, savukārt dabas parka iedzīvotājiem un viesiem iepazīt palienes ainavu un tās iemītniekus. Attīrītā paliene kļūs ietilpīgāka palu ūdeņu uzkrāšanai, mazinot plūdu risku Daugavā lejpus Berezovkas ietekas.

Maijā no ziemošanas vietām atlidos griezes. Dvietes paliene ir gatava tās sagaidīt.


Ilze Priedniece

img img img img
Novērtē ierakstu: