Mail Space Facebook Instagram RSS

Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.

IN MEMORIAM Lolita Dunde

Lolita Dunde

(05.04.1929. - 22.07.2022.)

 


Laime tāpat kā māksla, nāk pie mums miljonos veidu. Mums nepieciešama dižā un neaizmirstamā laime – mīlestība un draudzība, darbs un ģimene. Bet mums vajadzīgas arī mazas laimītes, kas ikdienu padara dzīvošanas vērtu. Dižā un neaizmirstamā laime Lolitai nebija gājusi garām, bet mazās laimītes viņa izjuta visu savu mūžu.

Lolita Dunde

Meitenei no Liepājas puses jau bērnībā tika ieaudzināta darba mīlestība, ganot cūkas, ravējot bietes un slaucot govis, adot, tamborējot un aužot latvju rakstus. Rīgas meitenei Lolitai skolas un studiju gadi nepagāja bez labas un interesantas grāmatas, bez laimīgām un darbīgām vasarām pie vecmammas Kurzemes pusē un Jūrmalā.

Un tad 1953.gadā sākās jauno vetārstu ģimenes dzīves gadi Bebrenē. Lolita un Paulis Dundes kā čaklas bitītes visu sava darba mūžu velta Bebrenei, mīļajam un labajam tehnikumam. Un šī laimes izjūta būt piederīgam kaut kam lielam un neatkārtojamam piepildīja Lolitas dzīvi: farmakoloģijas un patoloģiskās anatomijas stundu pasniegšana, veterinārās aptiekas izveidošana, Zinātniski tehniskās biedrības un staptehnikumu veterinārijas mācību priekšmetu skolotāju metodiskās komisijas vadīšana, 25 gadi direktora vietnieka amatā mācību darbā un praktiskajā apmācībā, ceļojumu prieks un ekskursiju organizēšana, bet pensijas gados – darbošanās Bebrenes senioru kopās „Labākie gadi” un „Mare”, kā arī ciemošanās pie bērniem un mazbērniem Latvijā un ārzemēs.

Paldies Lolitai par nemitīgām rūpēm un atbalstu, uzmundrinošu vārdu un padomu, vienkāršību un draudzību! Mēs – bijušie kolēģi patiesi skumstam, zaudējot Lolitu, un izsakām visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem.


„Tu – saules ceļš un labā avots biji,
Kam, rimstot tecēt, mūsu sirdīs paliek
Joprojām mīlestības vilnis balts.”
(K. Apškrūma)

img img img img