No šī gada 9. līdz 13. decembrim Bebrenes aktīvo iedzīvotāju kopienas un Viedā ciema pārstāve Līga Pauļuka devās “Aktīvo iedzīvotāju fonda” (AIF) rīkotajā pieredzes braucienā uz Norvēģiju "Dugnad. Community resilience in rural areas", lai izzinātu norvēģu kopienu saliedētības un pilsoniskās aktivitātes darbības principus klātienē.
Kādi iespaidi un atziņas gūtas ceļojuma laikā, stāsta Līga:
“Visupirms vēlos teikt milzīgu PALDIES ”Aktīvo iedzīvotāju fondam” par iespēju doties šajā braucienā. Tā bija lieliska pieredze, jaunas pazīšanās un neatkārtojami iespaidi.
Pieredzes brauciena nosaukumā iekļautā vārda DUGNAD nozīmi mēs, brauciena dalībnieki, šķetinājām ilgi, līdz brīdim, kamēr sarunās ar vietējiem ”darītājiem” sākām apjaust vārda jēgu. Norvēģu valodas vārds “dugnad” tulkojams un skaidrojams kā kopīgs sabiedrisks darbs vai brīvprātīga kolektīva palīdzība, ko sabiedrība vai kopiena veic kopējam labumam. Tas var attiekties uz dažādām aktivitātēm, piemēram, apkārtnes sakopšanu, sabiedrisku ēku atjaunošanu vai pasākumu organizēšanu.
“Dugnad” raksturo brīvprātību, solidaritāti un kopienas garu. Tā ir dziļi iesakņojusies norvēģu kultūrā un tiek uzskatīta par vērtību, kas veicina sadarbību un vienotību. Latvijā to varētu salīdzināt ar talku, taču “dugnad” uzsver ne tikai praktisko darbu, bet arī kopības sajūtu un ieguldījumu sabiedrības labā.
Vienkāršākais piemērs Dugnad darbībai Bebrenē varētu būt mūsu baznīcas telpu uzkopšana (sastādīts grafiks), kurā jau gadiem brīvprātīgi darbojas liels skaits pagasta iedzīvotāju, turklāt daudzi no viņiem nemaz nav draudzes locekļi, bet ir uzņēmušies šo darbu veikt savas vietas labā.
Vārds “dugnad” turpinās dzīvot manā apziņā un ļoti ceru, arī ikdienā.
Pirmā diena.
Mūsu ceļojums sākās pirmdien, 9. decembrī, ar lidojumu uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo. Tās pašas dienas vakarpusē sēdāmies nākamajā lidmašīnā, kas mūs aizveda uz valsts ziemeļiem – pilsētu Harštadi (norvēģu valodā Harstad), kas atrodas uz lielākās Norvēģijas salas – Hinnøya.
Harštade dibināta 1904. gadā. Šobrīd pilsētā dzīvo aptuveni 25 000 iedzīvotāju. Harštade ir svarīgs centrs jūras un naftas rūpniecībai. Tā ir arī populārs tūristu galamērķis tiem, kuri vēlas izbaudīt Norvēģijas ziemeļu dabu un piedzīvojumus.
Harštade ir pazīstama ar savu stratēģisko atrašanās vietu, dabas skaistumu un vēsturisko nozīmi. Tā piedāvā elpu aizraujošas ainavas ar fjordiem, kalniem un ziemeļblāzmu ziemas sezonā. Mums paveicās novērot pasteļtoņos krāsotos “polāros stratosfēras mākoņus”, ko mēdzot saukt arī par “pērļu” vai “perlamutra” mākoņiem.
Otrā diena.
Otrdien, 10. decembrī, apmeklējām Harštades pašvaldību, kur mūs sagaidīja tās vice-mērs Espen Andre Ludviksen. Espens mūs pārsteidza ar plašajām zināšanām par pilsētu. Uz katru jautājumu tika sniegta izsmeļoša atbilde. Vice-mērs būs klātesošs arī nākamo dienu apmeklējumos dažādās pilsētas iestādēs, kas, manuprāt, daudz liecina par pašvaldības vadības iesaisti, gan apzinoties iestāžu vajadzības, gan nodrošinot to īstenošanu.
Pēc pašvaldības apmeklējuma devāmies uz Várdobáiki Sāmu centru Evenskjerā. Sāmi ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas, neskatoties uz dažādām represijām un viņu identitātes noliegšanu, ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. Skaudri un tajā pašā laika līdz sirds dziļumiem aizkustinoši bija vērot Sāmu centra pārstāves “atvēršanos” mūsu tikšanās laikā.
Dienas noslēgumā viesojāmies Evenes Brīvprātīgo centrā, kur mūs sagaidīja divas kundzes labākajos gados. Iesēdināti mīkstos krēslos, apburti ar plašajā telpā radīto Ziemassvētku noskaņu, klausījāmies viņu stāstus. Kā saglabāt degsmi darboties un prast iesaistīt citus – to ir jāmācās visai sabiedrībai.
Trešā diena.
Trešdiena, 11. decembris, diena aktivitātēm. Lai arī vietām sniegs līdz ceļiem, izdevību doties ašā pārgājienā garām nelaižam. Esam kalna virsotnē ar skatu uz Harštades pilsētu. Saule un teju pilnīgs bezvējš mijas ar sniegu un spēcīgām vēja brāzmām, bet esam ļoti, ļoti priecīgi!
Dienas vidū ieplānota tikšanās Harštades Jauniešu centrā, kur satiekam tā darbinieku Tommy Vandalsvik. Jauniešu centrs iekārtots vecajā skolā, kurā reiz mācījies gan pats Tommy, gan pilsētas vice-mērs Espens. Pastaigai pa jauniešu centru pievienojas arī viņš. Lielā skolas zāle tiek izmantota dažādiem pasākumiem un mēģinājumiem. Telpa teātra studijām, rokdarbu istaba, vairākas datorspēļu klases, sporta un brīvā laika pavadīšanas inventāra noma pagrabstāvā. Galvenā atziņa – bērniem un jauniešiem ir jāsniedz iespēja nākt kopā un darboties.
Dienas noslēgumā apbruņojušies ar galvas lukturīšiem kāpjam vēl vienā kalnā pilsētas tuvumā. Mūsu galamērķis – Norvēģijas Pārgājienu Asociācijas namiņš kalna galā. Mūs pavada un taku kalnā rāda vietējais iedzīvotājs Christian, kuru mēs satiksim nākamajās dienās pilnīgi citā ampluā. Līdzīgi kā no rīta, arī vakara pārgājiena laikā sniegputenis un vējš mijas ar skaidrām debesīm. Tie ir brīži, kad apstājamies, lai paraudzītos lejup uz Ziemassvētku gaismiņās mirdzošo pilsētu. Kāds arī augšup – cerībā ieraudzīt ziemeļblāzmu.
Ceturtā diena.
12. decembra agrā rītā dodamies izbraucienā ar auto, kura laikā plānots apskatīt Grytøya, Sandsøya and Bjarkøya salas. Ja vienā vietā nokļūšana uz kaimiņu salu notiek ar prāmi, citā tas ir tilts vai tunelis. Pārsteidzoši skaista daba, salīdzinoši silts klimats, pateicoties siltajām okeāna straumēm. Veikaliņš, kurā visu decembri kafija ir bez maksas. Stūrītis vienā veikala galā ar galdu un krēsliem, kur vietējiem “saskrieties” un polārajā tumsā pačalot. Okeāna krastā, mežā, izveidots aploks, kurā ganās aitas ar zvaniņiem kaklā. Te viņām esot droši, jo salās nemājo ne vilki, nedz lāči.
Pēc atgriešanās pilsētā tiekamies ar Jørn Arild Thorvaldsen, DNT (Den Norske Turistforening – Norvēģijas Pārgājienu Asociācija) pārstāvi. Pateicoties Norvēģijas dabas dažādībai, tradīcija doties pārgājienos un veidot dažādus pasākumus dabā ir iesakņojusies jau sen. Turklāt arī te it visā iesaistās brīvprātīgie.
Vakarā dodamies uz Harštades Rokasbumbas klubu, kur esam klāt treniņā un tiekamies ar kluba vadītājiem. Atkal satiekam Christian, kurš mūs iepriekšējā vakarā veda kalnā. Izrādās, ka viņš ir rokasbumbas treneris un aktīvi piedalās brīvprātīgo kustībā Rokasbumbas klubā. Sarunās ar kluba vadošajiem darbiniekiem gūstam patiesi labas atziņas, no kurām gūt iedvesmu, darbojoties savā kopienā.
Piektā diena.
Noslēdzošā diena, 13. decembris. Dodamies uz vietējo Harštades pamatskolu (Harstad skole), kur mūs atkal sagaida Christian Møller-Olsen! Šoreiz skolas direktora lomā! Lai velti netērētu līdzekļus skolas telpu uzkopšanai, skolēni un skolotāji staigā maiņas apavos. Mums tiek pasniegtas bahilas. Arī šodien mūsu vizītes laikā klāt ir vice-mērs Espens Andre Ludviksen. Starpbrīžus skolēni pavada, spēlējoties ārā. Auksti nemēdzot būt, jo arvien ir padomāts par piemērotu apģērbu. Telefonus bērniem rokās neredz. Pirmās klases skolēni mūs sveic, korī uzsaucot “Sveiki!” latviešu valodā. Tā kā ir Lūcijas diena, skolotāji savā apģērbā ir iekļāvuši kādu spožu elementu. Visi kopā skolas zālē klausāmies Lūcijas dienas koncertu. Svinīgi un saviļņojoši.
Pagājusi gandrīz nedēļa kā esmu atgriezusies mājās no Ziemassvētku gaismiņām rotātās Harštades. Un ir ļoti laba sajūta. Apzinoties mūsu valstu dažādo vēsturi, resursus, ekonomiskās iespējas, esmu pārliecināta, ka esam uz pareizā ceļa. Par labo piemēru Latvijas laukos kalpo visas mazās kopienas, kas, neskatoties uz dažādām grūtībām, turpina darboties, lai uzturētu laukus dzīvus. Īpašs lepnums man ir par savu dzimto vietu Bebreni un tās cilvēkiem. Kopā mēs spējam izdarīt tik daudz!”