Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 22. oktobris Bebrenes 2-gadīgā lauksaimniecības skola, dibināta 1927.gada 21.oktobrī, uzsāka savu darbību Bebrenes 6-gadīgās skolas telpās. Par pirmo skolas pārzini kļuva agronoms Jānis Zobs. Sākumā skolas uzturēšanu uzņemas Ilūkstes apriņķa valde, bet vēlāk skola pāriet valsts īpašumā un uzturēšanā. 1934.gadā skolu apmeklē 24 skolēni, 1937.gadā – 30, bet 1939.gada septembrī jaunuzceltajā Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā mācības uzsāk jau 63 skolēni – topošie mājturības un lauksaimniecības speciālisti.
„Bebrenē vakar svinīgi guldīja pamatakmeni lauksaimniecības skolai, kas pēc sava lieluma būs lielākā Latvijā. Jaunajam skolas namam būs trīs stāvi, kuros novietos mācības klases, internātu, izrīkojumu zāli un skolotāju dzīvokļus. Ēkas būve ilgs trīs gadus un izmaksās 160 000 Ls. Pamatakmens guldīšanas svinībās ieradās arī zemkopības ministrs J.Birznieks ar zemkopības departamenta direktoru Grāvi”(„Jaunākās Ziņas”, 06.06.1936). „Viesus pie Bebrenes skaistā parka, kur bija celti goda vārti, sagaidīja Ilūkstes apriņķa priekšnieks J.Pubulis, Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldību vecākais V.Vepers, lauksaimniecības skolas pārzinis K.Lesiņš, pagasta vecākais A.Krūmiņš un vietējo organizāciju vadītāji. Lauksaimniecības skolas pamatakmens guldīšanas vietā dievkalpojumu noturēja vietējais mācītājs O.Striters. Bebrenes aizsargu nodaļas koris A.Rupšenieka vadībā nodziedāja dziesmu „Svētī, Dievs, šo zemi dzimto”. Pēc pergamenta parakstīšanas, kuru iemūrēja ēkas pamatā, sapulcējušies nodziedāja valsts himnu. Jaunā skolas nama pamatā pirmo ķieģeli iemūrēja zemkopības ministrs J.Birznieks”(laikraksts „Latgales Vēstnesis”, 09.06.1936).
No fotoekspozīcijas „Profesionālā izglītība Bebrenē” arhīva materiāliem.
