50-tie gadi Bebrenes zoo/veterinārā tehnikuma dzīvē kļuva par lielo pārmaiņu laiku. „1955.gadā tehnikumam jau bija sava elektrostacija, garāža, kalve, labības šķūnis un lopu kūts. Klēts vietā iekārtoja klīniku ar stacionāru (vecā klīnika). Tika nokomplektēts šķirnes ganāmpulks. Mācību kabineti bija papildinājušies ar daudziem uzskates līdzekļiem. Lai uzlabotu mācību darbu 1952./53.m.g. tehnikumā iekārtoja sešus mācību kabinetus, bet pēc gada to jau bija astoņi. No 15 tehnikuma pasniedzējiem Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas diploms bija 11. Pārējie augstāko izglītību apguva neklātienē.”(No skolotājas Intas Klopovas diplomdarba „Bebrenes veterinārā tehnikuma mācību saimniecības cīņa par lauksaimnieciskās ražošanas attīstību”, R.,1966.g.)
Apmācības procesā iesaistījās daudzi profesionālo un vispārizglītojošo mācību priekšmetu pasniedzēji: Baiba Balode, Irēna un Antons Barkāni, Antra un Indulis Buiķi, Ausma Bumbiere, Elmārs Cirsis, Antoņina Dārzniece(Studena), Lolita un Paulis Dundes, Lūcija Juzefoviča(Krieva), Ira un Ojārs Niedrītes, Valērija un Valdis Puidas, Vilis Ribickis u.c. Neskatoties uz biežo tehnikuma vadības maiņu, bija jūtama mācību un audzināšanas darba uzlabošanās. Pieteica sevi vairāki tehnikuma pašdarbības kolektīvi, kuros darbojās audzēkņi, skolotāji un darbinieki. Tika gūti pirmie sasniegumi sportā – vieglatlētikā, basketbolā, volejbolā, svarcelšanā, šaušanā un riteņbraukšanā.
Šajā gadu desmitā tehnikumu absolvēja turpat 300 veterinārfeldšeri. Vairāki no tiem kļuva par ievērojamiem speciālistiem republikas mērogā lauksaimniecības un veterinārās izglītības jomā – Alberts Auzāns, Indulis Buiķis, Edmunds Jaunsleinis, Antons Strupulis, Vanda Zemīte (Bitāne) u.c. Daudzi 50-to gadu absolventi savu darba mūžu veltīja Bebrenes saimnieciskās un profesionālās izglītības attīstībai, piemēram, Ausma Dumbre (Plinte), Rita Kļaviņa (Galvāne), Helēna Kornača (Lapa), Jānis Kozlovskis, Jānis Putnis, Aina Silava (Mikulāne), Lūcija Strupule (Vārslavāne), Kārlis Svarāns u.c.
No fotoekspozīcijas „Profesionālā izglītība Bebrenē” arhīva materiāliem.