Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 9. jūlijs Ar ko Tev saistās Bebrene?
Bebrene - tā ir bērnība, pusaudžu gadi un siltas atmiņas. Garās dienas, pavadot ārā ar pagalma un vietējiem bērniem spēlējoties. Tās ir atmiņas par to, kā vecākiem nezinot, tika aizšmaukts uz dīķi vai uz Ilzes ezeru peldēties, kājām vai ar velosipēdiem, pavadot tur visu dienu. Nobrāztie ceļgali un elkoņi - tā ir mūžīgā liecība par bērnību. Bebrene - tā ir brīvība, tāda, ko Rīgā nekad nevarēs sajust. Vēl aizvien, šķērsojot Bebrenes zīmi, pārskrien patīkamas skudriņas! Turklāt ovācijas, ieraugot šo zīmi, ir pārņēmuši arī mani bērni - beidzot garais ceļš ir beidzies - Bebrene!
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Šobrīd nu jau 17 gadus par savām mājām saucu Rīgu, bet pēdējos 12 gadus esmu Āgenskalna rajona patriote - šeit strādāju, dzīvoju, un bērni šajā rajonā iet skolā. Reizēm jokoju, ka Rīgas centrā esmu retāk kā jebkurš cits Rīgas ciemiņš!
Ar ko Tu nodarbojies?
Pēc Bebrenes vidusskolas beigšanas es ieguvu bakalaura grādu RTU uzņēmējdarbībā un vadīšanā. Jau studiju gados gribēju nopelnīt vairāk, nekā vecāki piešķīra izdzīvošanai. Matemātika bija un ir mans mīļākais priekšmets, un RTU šīs zināšanas tikai uzspodrināja un pieslīpēja. Nolēmu - vakaros bērniem pasniegšu privātstundas matemātikā. Toreiz tās bija dažas stundas nedēļā. Šobrīd šī nodarbošanās ir vairāk kā pilnas slodzes darbs - tas ir dzīvesveids. Par skolotāju sevi gan negribu saukt - drīzāk uzskatu sevi par matemātikas treneri - stingra pārliecība manī ir tāda, ka matemātiku nevis mācās, bet trenē! Šo nodarbošanos arī ērti bija apvienot ar bērnu audzināšanu, jo pati veidoju savu darba grafiku. Bieži nākas ar 12.klases absolventiem diskutēt par tālākām studiju gaitām un matemātikas nozīmi nākotnē - mans ieteikums ir darīt to, kas patīk - un tad nemaz nemanot cilvēks pats izdomā, kā ar to nopelnīt naudu. Prātā ir spilgti palicis uzraksts Bebrenes vidusskolas matemātikas kabinetā - „Bet matemātika tāpēc vien jāmācās, ka tā prātu saved kārtībā.” - M.Lomonosovs. Pateicības vārdus noteikti ir pelnījušas manas matemātikas skolotājas - Biruta Gičevska un Alda Ģēģere.
Papildus jomas, kurās darbojos, ir grāmatvedība pašnodarbinātām personām, kāds ir arī mans šī brīža statuss, kā arī daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas nozare man nav sveša.
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Interesantākais ir redzēt jauniešu izaugsmi un prieku par panākumiem. Pats galvenais ir panākt pirmās mazās uzvaras, izpratni par tekošo vielu un pirmās labās atzīmes, tālāk ir viegli. Mirdzošās acis jauniešos pēc pirmās sekmīgās atzīmes, kas seko pēc nesekmīgo atzīmju virknes, kas, iespējams, ir vilkusies gadiem, man dod enerģiju strādāt tālāk. Tas ir pamats pašmotivācijai gan man, gan jauniešiem. Visvairāk mani iedvesmo, ja atnāk pie manis jaunietis ar diagnozi - "bezcerīgs gadījums", bet skola "kaut kā" jāpabeidz. Abpusēji sadarbojoties, smagi strādājot un trenējoties, šie "bezcerīgie gadījumi" nereti kļūst pat par inženieriem!
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Man prieks, ka neskatoties uz to, ka iedzīvotāju Bebrenē ir palicis mazāk, var just, ka enerģija bebreniešu ieguldītajā darbā noteikti ir palikusi lielāka. To var redzēt gan sakoptajā vidē, gan pasākumos, kas tiek organizēti. Novēlu, lai bebreniešiem šī enerģija ir neizsīkstoša un viegli atjaunojama. Iespējams, es pat zinu iemeslu - Bebrenes apkārtne, daba - tā ir vieta, kur to atjaunot!
