Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2020 gada 28. maijs Ar ko Tev saistās Bebrene?
Nāku no neliela ciematiņa „Kaldabruņa”. Bebrene man saistās ar foršākajām atmiņām Bebrenes bērnudārzā un skolas gaitām Bebrenes vidusskolā. Tās ir skaistākās un interesantākās atmiņas, superīgākie klasesbiedri, labākie skolotāji, tik ļoti iemīļotā skolas vide.
Kur Tu šobrīd dzīvo?
Nu jau gandrīz deviņus gadus dzīvoju Ilūkstē. Lielākas pilsētas mani neuzrunā. Esmu tāds dabas draugs. Vislabāk jūtos vietās, kur mazāk cilvēku, mazāk transporta, mazāk lielu māju, rūpniecisko objektu, trokšņu, bet vairāk brīva dabīgā vide, rosība viensētās, dabīga pievienotā vērtība it visā. Ilūkstē ir arī manas abas darba vietas, - lai līdz tām nokļūtu ejot kājām, pavadu nieka 7 minūtes, vai ar velosipēdu - vēl mazāk. Arī nokļūšana brīvā dabā ir pāris minūšu jautājums. Te ir burvīgi visos piecos Sēlijas gadalaikos: vasarā, ziemā, pavasarī, rudenī un atbūdā!
Ar ko Tu nodarbojies?
Lai gan esmu absolvējis Daugavpils Universitāti, kur ieguvu maģistra grādu vides plānošanā un dabas aizsardzībā, tomēr strādāju ne šajā specialitātē. Nu jau deviņus gadus esmu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes Ilūkstes posteņa ugunsdzēsējs glābējs. Esmu arī instruktors glābējs Ilūkstes novada sporta centra peldbaseinā. Iepriekš gan esmu mēģinājis darīt daudz ko citu – strādāju gan uz traktortehnikas, gan ar kokapstrādes tehniku, gan par policijas darbinieku, kā arī iepriekš uzraudzīju nosacīti notiesātos probācijas dienestā un pat biju savu specialitāti realizējis Dienvidlatgales virsmežniecības inženiera vides aizsardzības jautājumos amatā. Bet ugunsdzēsēja glābēja amats man tomēr ir vispiemērotākais!
Kas ir interesantākais Tavā darbā?
Ugunsdzēsēja glābēja darbs tiek organizēts maiņās. Maiņa ilgst diennakti, un pēc tam seko trīs brīvas diennaktis. Tas galīgi nav darbs birojā, siltās telpās un ar saplānotu darba laiku. Nav nekādu atrunu, vai ārā ir -30 grādi vai +30 grādi, vai lietus, negaiss, sniegputenis vai vētra, vienalga ir jāsteidzas un jādara! Atnākot uz maiņu, pat domās nevar ienākt, kas būs jādara un kur būs jābrauc. Jābūt gatavam uz visu!
Mēs ne tikai dzēšam ugunsgrēkus, bet izbraucam uz dažādiem glābšanas darbiem, palīdzam gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī un paši saviem spēkiem netiek galā. Bieži vien tas ir psiholoģiski grūti, jo arī mēs esam tikai cilvēki un varam palīdzēt tik, cik mūsu iespējas un spēks to atļauj.
Ugunsdzēsēja darbs dod stimulu uzturēt sevi labā fiziskā formā. Reizi gadā ir sekmīgi jānokārto fiziskās sagatavotības normatīvus. Jābūt labā fiziskā formā arī tāpēc, lai pietiktu izturības strādāt ugunsdzēsēja aizsargtērpā, kas sver 12 kg, bet, ja strādā piedūmotā vidē, tad pilns ekipējums(aizsargtērps + saspiesta gaisa elpošanas aparāts) kopā sver 22 kilogramus.
Kopumā Ugunsdzēsēja glābēja darbs ir interesants, dinamisks, atbildīgs, adrenalīnu izraisošs. Arī aptaujas rāda, ka šie vīri ķiverēs un speciālajos tērpos bauda sabiedrības uzticēšanos, uz viņu spēju palīdzēt paļaujas, kad notikusi nelaime. Un ir patīkami, ka pat pavisam sveši cilvēki mūs uzmundrina, sveicina un māj, parādot savu pozitīvo attieksmi un cieņu pret šo profesiju.
Ko Tu novēlētu Bebrenei un bebreniešiem?
Labu veselību un esiet pozitīvi! Lai Bebrene un bebrenieši labi dzīvo un plaukst! Sargiet sevi un retāk satieciet mani darba jautājumos!
