Bebrene (Bebrenes ciems) savu vārdu ieguvusi no Bebrupītes, kuras krastos tā atrodas. Gan senos laikos, gan vēl joprojām Bebrenes apkārtnē dzīvo daudz bebru. Pirmoreiz rakstos minēta 1562. gadā, bet ir liecības par to, ka Bebrenes apkārtne apdzīvota sākot ar akmens laikmetu.
Ilga Mališeva
(23.05.1962. - 23.03.2026.)
1985. gadā pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārmedicīnas fakultātes absolvēšanas Bebrenē ieradās jauna veterinārārste Ilga Vovere un sāka stādāt sovhoztehnikumā par pasniedzēju. Viņas mācāmie priekšmeti – epizootoloģija, parazitoloģija, vēlāk dzemdniecība un darba aizsardzība. Gatavojoties stundām, jaunā skolotāja centīgi apguva jaunākās mācību metodes, izmantojot interesantus izdales materiālus, organizējot mācību prakses un ekskursijas, lai motivētu audzēkņus sekmīgi apgūt veterinārmedicīnu. Skolotājas iekārtotie mācību priekšmetu kabineti vienmēr bija bagātīgi noformēti ar atbilstošiem uzskates līdzekļiem. Viņas audzināšanā ir skolojušies arī vairāki kursu kolektīvi, kuri labprāt ierodas Bebrenē uz salidojumiem.
25 gadu garumā Ilga Mališeva darbojās arī administratīvajā jomā: sākumā bija direktora vietniece praktiskajā apmācībā, bet no 2014. gada veica direktora vietnieces izglītības jomā pienākumus. Viņas vadībā notika lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas tehniķu apmācība un citu tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana. Augsta pienākuma apziņa un godīgums, diplomātija un uzticēšanās, sirsnība un optimisms – tas viss bija raksturīgs Ilgai Mališevai kā skolotājai, administratīvajam darbiniekam un kā cilvēkam. Mierīgi un nosvērti, neskatoties uz dažādu sarežģītu problēmu risināšanu, viņa ar lielu atbildības sajūtu pildīja savus pienākumus un organizēja Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas Profesionālās izglītības nodaļas mācību procesu. Ilga bija kolektīva dvēsele, vienmēr atsaucīga un izpalīdzīga, gatava uzklausīt visus līdzcilvēkus.
Visdziļākie līdzjūtības apliecinājumi Ilgas mīļajiem – vīram Valdim, dēliem Edgaram un Aigaram un viņu ģimenēm, dzimtajai Voveru sādžai Preiļu pusē. Bet vissāpīgāk šo zaudējumu izjūtam mēs – viņas bijušie kolēģi, draugi un kaimiņi.
Mēs klusējot paliekam…
Vēji šalko un mierina mūs.
Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē,
Ir, bija un vienmēr būs.
(N.Dzirkale)
